Kā restorāna īpašniekam jums jārūpējas, lai restorāns nopelnītu pietiekami, lai uzturētu sevi, un lai darbinieki un piegādātāji saņemtu samaksu laikā.
Šo ikdienas darbu apdraud viesi, kuri rezervē galdiņu, bet neierodas, – un jūs paliekat bez ieņēmumiem, uz kuriem rēķinājāties.
Neierašanās restorānu nozarē ir sena problēma, un šajā rakstā aplūkosim, cik nopietna un plaša tā ir.
Parādīsim arī, ko varat darīt, lai neierašanos samazinātu un pasargātu savu restorānu no zaudējumiem.
Sāksim ar dažiem skaitļiem, kas labi parāda, kā neierašanās ietekmē restorānus un visu viesmīlības nozari.
Īsumā: Neierašanās ir rezervācija, uz kuru viesis neatnāk un kuru neatceļ. Tā atņem ieņēmumus, izjauc darbinieku grafikus un rada pārtikas atkritumus. Visvairāk palīdz trīs lietas: kartes garantija vai depozīts ar skaidriem atcelšanas noteikumiem, automātiski apstiprinājumi un atgādinājumi, kā arī pastāvīgo neieradušos viesu vēstures pārzināšana.
Skarbie skaitļi par neierašanos restorānos
Neierašanās restorāna īpašniekam var radīt nopietnas finansiālas problēmas, jo tā aptur naudas plūsmu, kas vajadzīga ikdienas darbam.
Daži nozares eksperti, piemēram, Lielbritānijas viesmīlības asociācijas UKHospitality vadītāja Keita Nikolsa (Kate Nicholls), neierašanos pat sauc par nozares postu, īpaši pēc pandēmijas gadiem:
„Neierašanās nozari moka jau daudzus, daudzus gadus, bet tagad, kad desmitiem tūkstošu viesmīlības uzņēmumu pēc ilgstošas slēgšanas un stingriem ierobežojumiem ir tik trauslā stāvoklī, tā restorāniem nodara ļoti lielu kaitējumu.“
Kā varat iedomāties, lai problēma sasniegtu šādus apmērus, rezervāciju, uz kurām neviens neatnāk, ir jābūt daudz.
Patiesībā lielajās pilsētās pat katra piektā restorāna rezervācija beidzas ar neierašanos.
Ilustrācija: Tablein / Dati: Carbon Free Dining
Turklāt daļa viesu atzīst, ka pēc pandēmijas neierodas biežāk: drošības pasākumi samazināja restorānu ietilpību, tāpēc cilvēki sāka rezervēt vairākās vietās uzreiz, lai vakarā noteikti būtu, kur paēst.
Tas ir vidējais rādītājs, bet dažviet problēma ir daudz asāka.
Piemēram, restorāna īpašniece Rūta Votsone (Ruth Watson) no Safolkas Anglijā stāsta, ka viņas restorāns „zaudē astoņus līdz desmit viesus salīdzinājumā ar to, cik parasti varētu apkalpot“.
Diemžēl visbiežāk neierodas jaunāki cilvēki – viņi to dara daudz biežāk nekā vecāki viesi.
Daļēji tas skaidrojams ar to, ka jaunieši vispār biežāk rezervē galdiņus, bet arī ar spontānāku dzīvesveidu: plāni mainās biežāk, un par rezervāciju ir vieglāk aizmirst.
Pārsteidzošākais ir tas, ka viesi paši saprot, ka neierašanās restorānam kaitē. Viņiem vienkārši trūkst motivācijas savu rīcību mainīt.
Kopumā restorānu īpašniekiem aina nav iepriecinoša.
Neierašanās nozarei kaitējusi jau sen, un nešķiet, ka situācija būtu uzlabojusies pēc tam, kad restorāni 2021. gadā atkal atvēra durvis.
Gluži otrādi – tā kļūst sliktāka.
Bet paskatīsimies uz problēmu no viesa skatpunkta un mēģināsim saprast, kāpēc viesi neatceļ rezervācijas. To darīsim nākamajā sadaļā.
Kāpēc viesi vienkārši neatceļ rezervāciju
Kā jau teicām, lielākā daļa viesu saprot, ka neierašanās kaitē restorāna finansēm.
Tomēr restorāniem joprojām nākas saskarties ar daudziem viesiem, kas neierodas uz rezervāciju.
Vēl viens pētījums mēģināja noskaidrot, kāpēc tas notiek tik bieži un kas slēpjas aiz šādas rīcības.
Izrādās, ka daudziem nav īsti labas atrunas.
Ilustrācija: Tablein / Dati: Carbon Free Dining
Gandrīz puse no viņiem ir vienkārši nevērīgi un kā galveno iemeslu min aizmāršību un slinkumu, bet 9% atzīst, ka apzināti rezervē vairākos restorānos, lai vakarā noteikti būtu vieta, un pēc tam ierodas tikai tajā, kuru izvēlas pirmo.
Tomēr pēdējam iemeslam dažkārt ir pamats: restorāni ne vienmēr pietiekami redzami norāda savu kontaktinformāciju vai neapraksta, kā un līdz kuram brīdim rezervāciju var atcelt.
Tā var notikt, piemēram, ja viesis rezervē galdiņu klātienē, bet vēlāk, meklējot restorānu Google, atklāj, ka tam nav norādīts ne tālrunis, ne tīmekļa vietne.
Avots: Google
Vēl viena šāda situācija rodas, ja restorānam nav skaidru atcelšanas noteikumu vai tie ir, bet vietnē paslēpti tā, ka tos grūti atrast.
Galu galā nevar gaidīt, ka viesi atcels rezervāciju, ja neesat viņiem pateikuši, kā un kad to darīt.
Piemēram, 360 Restaurant Dubrovnikā, Horvātijā, rezervācijas un atcelšanas noteikumi ir ļoti skaidri un viegli saprotami.
Avots: 360 Restaurant
Taču vietnē šos noteikumus atrast ir gandrīz neiespējami. Tos nākas meklēt Google, un to lielākā daļa viesu, visticamāk, nedarīs.
Avots: 360 Restaurant
Kopumā viesiem dažkārt ir pamatots iemesls, kāpēc viņi neatceļ rezervāciju, kad nolemj neierasties.
Tomēr lielākoties neierašanos var izskaidrot ar vienkāršu nevērību, kas saglabājas, neskatoties uz sekām, ko tā rada restorāniem.
Tāpēc vispirms parunāsim par šīm sekām un tikai tad – par to, kā ar neierašanos cīnīties.
Kā neierašanās ietekmē restorānus
Acīmredzamākās neierašanās sekas ir zaudēti ieņēmumi.
Ja viesis neierodas, galdiņu nevar atdot citam, kamēr neesat diezgan pārliecināti, ka rezervējušais viesis vairs neatnāks.
Tad nejauši ienākuša viesa apsēdināšana bieži vairs nav iespējama, jo var nepietikt laika, lai viņš paēstu, pirms ierodas nākamais rezervējušais viesis.
Tas nozīmē, ka šī vieta vakarā ir neatgriezeniski zaudēta.
Ja tas vienā vakarā notiek vairākas reizes, peļņa var pazust pilnībā vai pat rasties zaudējumi.
Un, tā kā tas nenotiek reti, kā redzējām raksta pirmajā daļā, šie zaudējumi summējas un smagi skar visu nozari.
Piemēram, Lielbritānijā vien neierašanās restorāniem katru gadu kopā izmaksā miljardus mārciņu.
Bet ar to vēl nav viss. Pilnībā rezervēts restorāns nozīmē arī to, ka darbā ir visa komanda.
Viesmīļu un virtuves darbinieku grafiki tiek pielāgoti lielajam viesu skaitam, ko gaidāt vakarā.
Ja ievērojama daļa šo viesu neierodas, darbiniekiem ir mazāk darba un viņu laiks ir izšķiests. Nemaz nerunājot par dzeramnaudu, uz kuru viņi, iespējams, rēķinājās.
Turklāt darbinieki nedēļā drīkst strādāt tikai noteiktu stundu skaitu, tāpēc nākamajam noslogotajam vakaram var būt grūti sastādīt grafiku un nāksies lūgt strādāt virsstundas, kas nav labi ne darbiniekiem, ne jūsu restorānam.
Visbeidzot, restorāni bieži plāno svaigo produktu pasūtījumus pēc rezervācijām.
Ja nedēļā gaidāms daudz viesu, restorāns pasūta vairāk produktu.
Ja šie viesi neierodas, produkti var sabojāties, pirms tos izdodas izlietot, un nonākt atkritumos.
Avots: Fast Casual
Pasaulē, kur pārtikas izšķērdēšana ir globāla vides problēma, no tā būtu jāizvairās par katru cenu.
Īsi sakot, zaudēti ieņēmumi ir redzamākās, bet ne vienīgās neierašanās sekas.
Kad viesi nolemj neierasties, restorāniem jātiek galā arī ar izjauktiem grafikiem un pārtikas atkritumiem.
Vai jāiekasē maksa par neierašanos
Tā kā neierašanās ir tik izplatīta un tik dārga, restorāni ir sākuši ieviest pasākumus, kas vai nu mudina viesus ierasties, vai ļauj atgūt vismaz daļu gaidīto ieņēmumu.
Abos gadījumos runa ir par maksu par neierašanos.
Daudzi restorāni joprojām vairās no šīs metodes, baidoties, ka tā aizvainos vai aizbiedēs viesus.
Taču šīm bailēm, šķiet, nav pamata. Vairāk nekā puse restorānu viesu saka, ka neiebilstu pret maksu par neierašanos, ja paši neierastos uz rezervāciju.
Protams, viena formula neder visiem restorāniem, tāpēc kādi ir pamatprincipi?
Mācīsimies no dažiem veiksmīgiem piemēriem.
Piemēram, Lielbritānijas restorāns Three Wise Monkeys ir ikdienišķs restorāns ar daudz viesiem dienā un nelielu vidējo čeku.
Tāpēc loģiski, ka par rezervāciju tas prasa piecu mārciņu depozītu, kas tiek ieskaitīts rēķinā.
Avots: Three Wise Monkeys
Tas ir pietiekams stimuls ierasties, bet neliek viesim pārdomāt savus plānus. Galu galā depozīts atgriezīsies jau ar pirmo alus kausu.
Savukārt Goosefoot, augstas klases restorāns Čikāgā, viesiem, kuri neierodas uz rezervāciju, iekasē 100 $ maksu par neierašanos.
Avots: Goosefoot
Tā ir loģiska politika restorānam, kas neapkalpo daudz viesu un kur katra vieta pie galda maksā dārgi.
Iekasējot lielāku maksu, Goosefoot atgūst daļu ieņēmumu, ko gaidīja no viesa, un tā pasargā sevi no zaudējumiem.
Kā redzat, maksa par neierašanos jūsu restorānam varbūt nemaz nav slikta doma.
Galvenais – pielāgojiet noteikumus sava restorāna konceptam un atrodiet līdzsvaru starp to, lai mudinātu viesus ierasties, un to, lai neierašanās gadījumā ieņēmumi nepazustu pilnībā.
Kā samazināt neierašanos jūsu restorānā
Nākamajās sadaļās paskaidrosim, kā iekasēt tikko aprakstīto maksu par neierašanos, un parādīsim vēl dažus efektīvus veidus, kā samazināt neierašanos un tās kaitējumu.
Izmantojiet rezervāciju sistēmu
Lasot par depozītiem un maksu par neierašanos, jūs, iespējams, brīnījāties, kā restorāns vispār var saņemt naudu no cilvēkiem, kuri vēl nav spēruši kāju pār slieksni.
Vairumā gadījumu to ļauj rezervāciju sistēma.
Šāds rīks ļauj saglabāt viesa informāciju, arī kartes datus, jau brīdī, kad viņam rezervējat galdiņu.
Pēc tam, pateicoties integrācijai ar populāriem maksājumu pakalpojumiem, piemēram, Stripe un PayPal, varat rezervēt summu viesa kartē un to iekasēt, ja viesis neierodas vai neatceļ rezervāciju saskaņā ar jūsu noteikumiem.
Lūk, kā tas izskatās Tablein rezervāciju sistēmā.
Vispirms viesis atver restorāna vietni un noklikšķina uz „Rezervēt“.
Tas atver Tablein rezervēšanas logrīku, kur viesis izvēlas datumu, laiku, viesu skaitu un pat zāli.
Avots: Tablein
Kā redzat, logrīkā ir arī ērta vieta restorāna rezervācijas noteikumiem: tur varat norādīt, kā un kad viesis var atcelt rezervāciju un kas notiek, ja šie nosacījumi netiek ievēroti (šajā gadījumā tiek iekasēts depozīts).
Nākamajos soļos viesim tiek lūgts ievadīt kartes datus, lai jūs varētu iekasēt maksu, ja rezervācija izjūk.
Avots: Tablein
Kad viesis to izdara, summa tiek rezervēta, un jūs varat to atbrīvot, kad viesis ierodas, vai iekasēt, ja viņš neatnāk.
Tādas rezervāciju sistēmas kā Tablein ļauj ļoti viegli piemērot atcelšanas noteikumus, nesabojājot attiecības ar viesi.
Jūsu noteikumi ir skaidri, un rezervācija ir saglabāta sistēmā. Tātad viss ir viesa rokās.
Apstipriniet viesu rezervācijas
Iepriekš redzējām, ka diezgan liela daļa viesu (18%) neierodas tāpēc, ka vienkārši aizmirst par rezervēto galdiņu.
Tādā gadījumā neierašanos var samazināt pavisam vienkārši – apstiprinot rezervācijas un atgādinot viesiem par tām.
Protams, zvanīt katram viesim rezervācijas dienā var aizņemt pārāk daudz laika, bet arī šeit palīdz laba rezervāciju sistēma.
Tādi rīki kā Tablein ļauj sūtīt automātiskas ziņas un paziņojumus (SMS un e-pastā).
Tā viesis, rezervējot galdiņu, saņem apstiprinājumu ar rezervācijas datumu un laiku, un viņam ir atgādne, kad jāierodas restorānā.
Avots: Tablein
Augšējā labajā stūrī ir arī ērta iespēja pievienot rezervāciju viesa kalendāram, lai par to būtu vieglāk atcerēties.
Tablein ļauj arī nosūtīt automātisku atgādinājumu 48 stundas pirms rezervācijas (ja tā veikta vismaz trīs dienas iepriekš), lai viesis noteikti atcerētos ierasties vai laikus atceltu rezervāciju.
Doma ir vienkārša: jums nav jāsēž sakrustotām rokām un jāgaida, vai viesis atnāks. Varat rīkoties un apstiprināt viņa ierašanos ar automātiskām ziņām.
Iekļaujiet biežākos neieradušos viesus melnajā sarakstā
Ja nekas cits nelīdz, varat vismaz panākt, ka ar konkrētu bezatbildīgu viesi vairs nekad nav jāsaskaras, – iekļaujot viņu melnajā sarakstā.
Tas ir viens no radikālākajiem pasākumiem pret neierašanos, jo nozīmē, ka šo viesi zaudēsiet pavisam, bet dažkārt restorānam vienkārši nav citas izvēles.
Tāpēc melno sarakstu vajadzētu izmantot tikai īpašos gadījumos, piemēram:
- kad viesis nav ieradies vairākas reizes (kaut kas līdzīgs „trīs brīdinājumu“ principam);
- kad neierodas liela grupa un jums rodas lielāki zaudējumi;
- kad viesis kļūst agresīvs pēc tam, kad esat iekasējuši maksu par neierašanos.
Melnajam sarakstam jāseko līdzi neieradušos viesu uzskaitei. Tas nozīmē, ka katru reizi, kad kāds rezervē galdiņu, jāpārbauda, vai viņš nav sarakstā.
Ja izmantojat rezervāciju sistēmu, viesu datubāzē varat uzreiz redzēt šī viesa vēsturi jūsu restorānā.
Avots: Tablein
Otrais veids, protams, ir daudz efektīvāks, jo nav jāpārbauda ar roku.
Jebkurā gadījumā melnais saraksts ir likumīgs veids, kā tikt galā ar neierašanos, un nevilcinieties to izmantot, ja viesis jūs pievīlis vairāk nekā vienu reizi vai nodarījis zaudējumus.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik bieži viesi neierodas uz rezervāciju?
Lielajās pilsētās pat katra piektā restorāna rezervācija beidzas ar neierašanos. Biežāk neierodas jaunāki viesi.
Kāpēc viesi neatceļ rezervāciju?
Gandrīz puse aizmirst vai slinko, un 9% apzināti rezervē vairākos restorānos. Dažkārt vaino arī restorāns: viesis neatrod kontaktinformāciju vai atcelšanas noteikumus.
Vai drīkst iekasēt maksu par neierašanos?
Jā, ja noteikumi viesim skaidri parādīti pirms rezervēšanas. Vairāk nekā puse viesu saka, ka neiebilstu pret šādu maksu, ja paši neierastos.
Noslēgumā
Galvenā atziņa: neierašanās restorāniem patiešām ir milzīga problēma, bet ne tāda, ar kuru nevar tikt galā.
Lai cik izplatīta tā būtu, ir risinājumi, kas mazina tās kaitējumu.
Tie ir maksa par neierašanos, rezervāciju apstiprināšana laikus un, kā pēdējais līdzeklis, biežāko neieradušos viesu iekļaušana melnajā sarakstā.
To visu var ieviest ar uzticamu un daudzpusīgu rezervāciju sistēmu, tāpēc sāciet bezmaksas izmēģinājumu jau šodien un pasargājiet savu restorānu no neierašanās.
